Warning: mkdir(): Read-only file system in /var/www/easywp-plugin/wp-nc-easywp/vendor/wpbones/wpbones/src/Foundation/Log/LogServiceProvider.php on line 118
Ivars Mēkons kommentiert den von der Regierung unterstützten Entwurf des Vergaberechts – NOVIUS

Nachrichten

27.06.2016

Ivars Mēkons kommentiert den von der Regierung unterstützten Entwurf des Vergaberechts

Ivars Mēkons , ein Experte für internationale Transaktionen und ein Praktiker im Bereich der öffentlichen Beschaffungen, kommentiert den Entwurf des Vergaberechts, das vom Ministerkabinett unterstützt wird.. Ivars Mēkons weist daraufhin, dass es wichtig ist, aus Fehlern im Vergaberechtssystem und deren Risiken der böswilligen Verwendung zu lernen. Weiterhin ist gemäß dem Standpunkt der Europäischen Kommission notwendig, die Beteiligung kleiner und mittlerer Unternehmern in der Beschaffung zu fördern und solcherweise der Gesellschaft die Möglichkeit zu geben innovative und wirkungsvolle Lösungen zu wählen. Expertenmeinung nach es ist wichtig “Den Sport der kostenloser Berufung” (durch die Einführung von Einlagen) zu verhindern, als auch Möglichkeit „Des geheimen Tipps“ zu minimisieren, dadurch erhöht sich die Möglichkeit für mehrere Unternehmen an der Beschaffung teilzunehmen, wovon die Gesellschaft profitieren könnte.

Lesen Sie mehr: Ķirsons M Noch kein Kompromiss über den Entwurf des Vergaberechts. Wirtschaftstageszeitung, 27. Juni 2016, Nr 121 (5207); Verfügbar: http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/zinas/iepirkumu-likumprojekta-joprojam-nav-kompromisa-451169

 

Informējam Jūs, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (cookies), lai iegūtu anonimizētu pārskatu par lietotāju aktivitātēm vietnē.


This site is using cookies to collect anonymised statistics about the user activity on the site.


Vairāk informācijas / More information

Sīkdatne jeb sīkfails (angļu: cookie — burt. 'cepums'), ir tīmekļa servera nosūtīta neliela teksta virkne klientam (parasti tīmekļa pārlūkprogrammai), kura tiek saglabāta lietotāja datorā kā parasta datne. Ar tās palīdzību serveris var identificēt lietotāju, pārbaudot klienta atsūtīto sīkdatni. Šis mehānisms tika ieviests tādēļ, ka pats HTTP protokols neuztur savienojuma stāvokli, un klienta katru jaunu pieprasījumu serveris uzskata par jaunu klientu.

Sīkdatņu mehānismu apraksta RFC 2965 (HTTP State Management Mechanism), kas iznāca 2000. gadā un nomainīja RFC 2109.

Visbiežāk sīkdatnes izmanto lietotāju autentifikācijai (lietotājam ievadot savu lietotājvārdu un paroli, serveris nosūta uz lietotāja datora unikālu teksta virkni, pēc kā vēlāk var noteikt, ka lietotājs ir pieslēdzies sistēmai), sesijas uzturēšanai, kā arī specifiskas informācijas saglabāšanai par lietotāju. Izmantojot sīkdatnes, lietotājs veido tīmekļa vietni atbilstoši savām vēlmēm un interesēm.

Kopš sīkdatņu ieviešanas daudzi interneta lietotāji ir noraizējušies par personiskās dzīves izsekošanu, jo ar sīkdatnēm var izsekot lietotāja veiktās darbības un ieradumus, kad tas veic tīmekļa lapu pārlūkošanu. Sakarā ar to vairākās valstīs (ASV, Eiropas Savienībā) ir pieņemti likumi, kas regulē sīkdatņu lietošanu. Bez tam sīkdatņu negatīvs aspekts ir slikta drošība, jo tās ne vienmēr var precīzi identificēt lietotāju (ja datoru izmanto vairāki lietotāji), tās var ļaunprātīgi pārtvert un izmainīt.

Sīkdatnes ir iespējams arī nobloķēt, bet, tiklīdz tas ir izdarīts, var rasties problēmas, jo var nestrādāt kāda no tīmekļa vietnes piedāvātajām funkcijām vai pat liegta piekļuve pie tās. Dažādām pārlūkprogrammām ir atšķirīgi veidi, kā nobloķēt sīkdatnes. Sīkdatnes, kā jebkuru failu, ir iespējams arī izdzēst, bet tas nozīmē, ka uz sīkdatņu pamata veiktie iestatījumi netiks saglabāti.




An HTTP cookie (also called web cookie, Internet cookie, browser cookie, or simply cookie) is a small piece of data sent from a website and stored on the user's computer by the user's web browser while the user is browsing. Cookies were designed to be a reliable mechanism for websites to remember stateful information (such as items added in the shopping cart in an online store) or to record the user's browsing activity (including clicking particular buttons, logging in, or recording which pages were visited in the past). They can also be used to remember arbitrary pieces of information that the user previously entered into form fields such as names, addresses, passwords, and credit card numbers.


Close