Jāņa Moora pirmā specialitātes izglītība ir saistīta ar mūziku – Jānis ir pabeidzis zēnu kora klasi Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, kurā līdzās dziedāšanai zēnu korī apguva arī diriģenta specialitāti. Dalība zēnu korī un prasīgie pedagogi iemācīja disciplīnu, rūpīgu un atbildīgu attieksmi, kā arī cieņu pret patiesām vērtībām.
Tālāk Jānis Moors turpināja mācības Latvijas Mūzikas akadēmijā, kuru absolvējot, ieguva mākslas bakalaura grādu. Pēdējos studiju gadus Latvijas Mūzikas akadēmijā Jānis apvienoja ar studijām Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, iegūstot jurista kvalifikāciju un pēc tam arī maģistra grādu jurisprudencē. Papildus tam Jānis Moors ieguva arī pedagoģijas maģistra grādu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā.
Paralēli studijām Latvijas Universitātē kopš 1998.gada septembra Jānis Moors aizsāka profesionālo karjeru jurisprudencē – sākotnēji jurista amatā SIA “Bitāna un Šilinga juridiskā sabiedrība “B&Š partneri””, vēlāk – 2005.gadā kļūstot par šīs sabiedrības valdes priekšsēdētāju. Jānis Moors kopš 2007.gada ir individuāli praktizējošs zvērināts advokāts. Kā loģisks turpinājums advokāta darbībai bija ZAB “Zvērināta advokāta Jāņa Moora biroja” dibināšana 2013.gadā. Profesionālās pilnveidošanās ietvaros 2015.gada novembrī Jānis ieguva maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.
Sākotnēji iegūtā muzikālā un pedagoģiskā izglītība ir lieliski palīdzējusi Jānim Mooram jurista darbā, jo ir būtiski paplašinājusi redzesloku, devusi iespēju vadīt pašdarbības kolektīvus un attīstījusi komunikācijas prasmes ar dažādiem cilvēkiem. Turklāt tā ir arī fundamentāls pamats radošumam ikdienas darbā, tādēļ Jānis viegli rod neordinārus problēmsituāciju risinājumus.
Mūzika Jāni Mooru aizrauj arī brīvajā laikā – Jānis dzied vokālajā grupā „Schola Cantorum Riga”, kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas jauktajā korī. Brīvo laiku Jānis labprāt pavada aktīvā atpūtā pie dabas – kopā ar ģimeni un draugiem.
Sīkdatne jeb sīkfails (angļu: cookie — burt. 'cepums'), ir tīmekļa servera nosūtīta neliela teksta virkne klientam (parasti tīmekļa pārlūkprogrammai), kura tiek saglabāta lietotāja datorā kā parasta datne. Ar tās palīdzību serveris var identificēt lietotāju, pārbaudot klienta atsūtīto sīkdatni. Šis mehānisms tika ieviests tādēļ, ka pats HTTP protokols neuztur savienojuma stāvokli, un klienta katru jaunu pieprasījumu serveris uzskata par jaunu klientu.
Sīkdatņu mehānismu apraksta RFC 2965 (HTTP State Management Mechanism), kas iznāca 2000. gadā un nomainīja RFC 2109.
Visbiežāk sīkdatnes izmanto lietotāju autentifikācijai (lietotājam ievadot savu lietotājvārdu un paroli, serveris nosūta uz lietotāja datora unikālu teksta virkni, pēc kā vēlāk var noteikt, ka lietotājs ir pieslēdzies sistēmai), sesijas uzturēšanai, kā arī specifiskas informācijas saglabāšanai par lietotāju. Izmantojot sīkdatnes, lietotājs veido tīmekļa vietni atbilstoši savām vēlmēm un interesēm.
Kopš sīkdatņu ieviešanas daudzi interneta lietotāji ir noraizējušies par personiskās dzīves izsekošanu, jo ar sīkdatnēm var izsekot lietotāja veiktās darbības un ieradumus, kad tas veic tīmekļa lapu pārlūkošanu. Sakarā ar to vairākās valstīs (ASV, Eiropas Savienībā) ir pieņemti likumi, kas regulē sīkdatņu lietošanu. Bez tam sīkdatņu negatīvs aspekts ir slikta drošība, jo tās ne vienmēr var precīzi identificēt lietotāju (ja datoru izmanto vairāki lietotāji), tās var ļaunprātīgi pārtvert un izmainīt.
Sīkdatnes ir iespējams arī nobloķēt, bet, tiklīdz tas ir izdarīts, var rasties problēmas, jo var nestrādāt kāda no tīmekļa vietnes piedāvātajām funkcijām vai pat liegta piekļuve pie tās. Dažādām pārlūkprogrammām ir atšķirīgi veidi, kā nobloķēt sīkdatnes. Sīkdatnes, kā jebkuru failu, ir iespējams arī izdzēst, bet tas nozīmē, ka uz sīkdatņu pamata veiktie iestatījumi netiks saglabāti.
An HTTP cookie (also called web cookie, Internet cookie, browser cookie, or simply cookie) is a small piece of data sent from a website and stored on the user's computer by the user's web browser while the user is browsing. Cookies were designed to be a reliable mechanism for websites to remember stateful information (such as items added in the shopping cart in an online store) or to record the user's browsing activity (including clicking particular buttons, logging in, or recording which pages were visited in the past). They can also be used to remember arbitrary pieces of information that the user previously entered into form fields such as names, addresses, passwords, and credit card numbers.