Nachrichten

01.07.2019

Die Beendigung des Insolvenzverfahrens einer natürlichen Person für einen bösgläubigen Schuldner

Bereits seit mehreren Jahrzehnten ist Warenkonsum per Kredit zum Motor des Wirtschaftswachstums geworden, was zwangsläufig das Problem einer übermäßigen Verschuldung verursacht. Aus diesem Grund ist die Möglichkeit einer natürlichen Person Insolvenz zu beantragen zu einem unabdingbarer Teil des modernen Wirtschaftsmodells geworden. In Lettland wurde diese Möglichkeit 2007 eingeführt und nach mehreren Gesetzesänderungen ist die lettische Regelung bezüglich des Insolvenzverfahrens für natürliche Personen eine der liberalsten rechtlichen Regelungen in der Europäischen Union.

Ein Nebeneffekt der liberalen rechtlichen Regelung des Insolvenzverfahrens für natürliche Personen ist das Problem von bösgläubigen Schuldnern. Die Lösung dieses Problems hat bisher keinen eindeutigen Erfolg, denn in Lettland bekommen manchmal auch Schuldner eine sogenannte „zweite Chance“, deren Zuverlässigkeit gewisse Zweifel hervorruft. Rechtsanwalt Kaspars Novicāns, leitender Partner der Anwaltskanzlei NOVIUS, geht in seinem Beitrag auf die Erkenntnisse der lettischen Rechtsprechung in Bezug auf typische Ausdrucksformen der Bösgläubigkeit ein. 

Mehr: Novicāns K. Die Beendigung des Insolvenzverfahrens einer natürlichen Person für einen bösgläubigen Schuldner.Rechtliche Beratung zur Bilanz, Juli 2019, Nr. 7 (73). Unter: https://juridiskiepadomi.lv/nr-7-julijs-2019/

Informējam Jūs, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (cookies), lai iegūtu anonimizētu pārskatu par lietotāju aktivitātēm vietnē.


This site is using cookies to collect anonymised statistics about the user activity on the site.


Vairāk informācijas / More information

Sīkdatne jeb sīkfails (angļu: cookie — burt. 'cepums'), ir tīmekļa servera nosūtīta neliela teksta virkne klientam (parasti tīmekļa pārlūkprogrammai), kura tiek saglabāta lietotāja datorā kā parasta datne. Ar tās palīdzību serveris var identificēt lietotāju, pārbaudot klienta atsūtīto sīkdatni. Šis mehānisms tika ieviests tādēļ, ka pats HTTP protokols neuztur savienojuma stāvokli, un klienta katru jaunu pieprasījumu serveris uzskata par jaunu klientu.

Sīkdatņu mehānismu apraksta RFC 2965 (HTTP State Management Mechanism), kas iznāca 2000. gadā un nomainīja RFC 2109.

Visbiežāk sīkdatnes izmanto lietotāju autentifikācijai (lietotājam ievadot savu lietotājvārdu un paroli, serveris nosūta uz lietotāja datora unikālu teksta virkni, pēc kā vēlāk var noteikt, ka lietotājs ir pieslēdzies sistēmai), sesijas uzturēšanai, kā arī specifiskas informācijas saglabāšanai par lietotāju. Izmantojot sīkdatnes, lietotājs veido tīmekļa vietni atbilstoši savām vēlmēm un interesēm.

Kopš sīkdatņu ieviešanas daudzi interneta lietotāji ir noraizējušies par personiskās dzīves izsekošanu, jo ar sīkdatnēm var izsekot lietotāja veiktās darbības un ieradumus, kad tas veic tīmekļa lapu pārlūkošanu. Sakarā ar to vairākās valstīs (ASV, Eiropas Savienībā) ir pieņemti likumi, kas regulē sīkdatņu lietošanu. Bez tam sīkdatņu negatīvs aspekts ir slikta drošība, jo tās ne vienmēr var precīzi identificēt lietotāju (ja datoru izmanto vairāki lietotāji), tās var ļaunprātīgi pārtvert un izmainīt.

Sīkdatnes ir iespējams arī nobloķēt, bet, tiklīdz tas ir izdarīts, var rasties problēmas, jo var nestrādāt kāda no tīmekļa vietnes piedāvātajām funkcijām vai pat liegta piekļuve pie tās. Dažādām pārlūkprogrammām ir atšķirīgi veidi, kā nobloķēt sīkdatnes. Sīkdatnes, kā jebkuru failu, ir iespējams arī izdzēst, bet tas nozīmē, ka uz sīkdatņu pamata veiktie iestatījumi netiks saglabāti.




An HTTP cookie (also called web cookie, Internet cookie, browser cookie, or simply cookie) is a small piece of data sent from a website and stored on the user's computer by the user's web browser while the user is browsing. Cookies were designed to be a reliable mechanism for websites to remember stateful information (such as items added in the shopping cart in an online store) or to record the user's browsing activity (including clicking particular buttons, logging in, or recording which pages were visited in the past). They can also be used to remember arbitrary pieces of information that the user previously entered into form fields such as names, addresses, passwords, and credit card numbers.


Close