You are here:

News and publications

01.07.2019

Termination of insolvency proceedings of a natural person for a dishonest debtor

For decades, the main driving force of economic growth has been the consumption of goods acquired through credit, which in turn inevitably leads to the problem of over-commitment of liabilities. Accordingly, the institution of natural person’s insolvency is in fact an integral part of the modern economic model. It was introduced in Latvia in 2007, and after several amendments to the law, the legal regulation in Latvia regarding the insolvency proceedings of a natural person is one of the most liberal legal regulations in the European Union.

The “side effect” of liberal regulation of the insolvency process of natural persons is the problem of dishonest debtors, the solutions to which have been quite ambiguous for the time being, as in Latvia a so-called “second chance” is also provided to such debtors, whose honesty could be doubted. The managing partner of the law firm NOVIUS, Sworn Attorney Kaspars Novicāns, discusses the findings of court practice in relation to the most typical manifestations of debtors’ dishonesty in the court practice of Latvia. 

Read more: Novicāns K. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšana negodprātīgam parādniekam (Termination of insolvency proceedings of a natural person for a dishonest debtor). Bilances Juridiskie Padomi, July 2019, No. 7 (73). Available at: https://juridiskiepadomi.lv/nr-7-julijs-2019/

Informējam Jūs, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (cookies), lai iegūtu anonimizētu pārskatu par lietotāju aktivitātēm vietnē.


This site is using cookies to collect anonymised statistics about the user activity on the site.


Vairāk informācijas / More information

Sīkdatne jeb sīkfails (angļu: cookie — burt. 'cepums'), ir tīmekļa servera nosūtīta neliela teksta virkne klientam (parasti tīmekļa pārlūkprogrammai), kura tiek saglabāta lietotāja datorā kā parasta datne. Ar tās palīdzību serveris var identificēt lietotāju, pārbaudot klienta atsūtīto sīkdatni. Šis mehānisms tika ieviests tādēļ, ka pats HTTP protokols neuztur savienojuma stāvokli, un klienta katru jaunu pieprasījumu serveris uzskata par jaunu klientu.

Sīkdatņu mehānismu apraksta RFC 2965 (HTTP State Management Mechanism), kas iznāca 2000. gadā un nomainīja RFC 2109.

Visbiežāk sīkdatnes izmanto lietotāju autentifikācijai (lietotājam ievadot savu lietotājvārdu un paroli, serveris nosūta uz lietotāja datora unikālu teksta virkni, pēc kā vēlāk var noteikt, ka lietotājs ir pieslēdzies sistēmai), sesijas uzturēšanai, kā arī specifiskas informācijas saglabāšanai par lietotāju. Izmantojot sīkdatnes, lietotājs veido tīmekļa vietni atbilstoši savām vēlmēm un interesēm.

Kopš sīkdatņu ieviešanas daudzi interneta lietotāji ir noraizējušies par personiskās dzīves izsekošanu, jo ar sīkdatnēm var izsekot lietotāja veiktās darbības un ieradumus, kad tas veic tīmekļa lapu pārlūkošanu. Sakarā ar to vairākās valstīs (ASV, Eiropas Savienībā) ir pieņemti likumi, kas regulē sīkdatņu lietošanu. Bez tam sīkdatņu negatīvs aspekts ir slikta drošība, jo tās ne vienmēr var precīzi identificēt lietotāju (ja datoru izmanto vairāki lietotāji), tās var ļaunprātīgi pārtvert un izmainīt.

Sīkdatnes ir iespējams arī nobloķēt, bet, tiklīdz tas ir izdarīts, var rasties problēmas, jo var nestrādāt kāda no tīmekļa vietnes piedāvātajām funkcijām vai pat liegta piekļuve pie tās. Dažādām pārlūkprogrammām ir atšķirīgi veidi, kā nobloķēt sīkdatnes. Sīkdatnes, kā jebkuru failu, ir iespējams arī izdzēst, bet tas nozīmē, ka uz sīkdatņu pamata veiktie iestatījumi netiks saglabāti.



An HTTP cookie (also called web cookie, Internet cookie, browser cookie, or simply cookie) is a small piece of data sent from a website and stored on the user's computer by the user's web browser while the user is browsing. Cookies were designed to be a reliable mechanism for websites to remember stateful information (such as items added in the shopping cart in an online store) or to record the user's browsing activity (including clicking particular buttons, logging in, or recording which pages were visited in the past). They can also be used to remember arbitrary pieces of information that the user previously entered into form fields such as names, addresses, passwords, and credit card numbers.


Close