Kaspars Novicāns skolas gaitas aizsācis Aucē, pēc tam ieguvis muzikālu izglītību – mācījies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, Jelgavas mūzikas koledžā un Latvijas Mūzikas akadēmijā. Precizitāte un apņēmīgums, kas gūts, mācoties trompetes spēli un diriģēšanu, lieti noderējis juridiskajās studijās un advokāta darbā. Jurista kvalifikāciju Kaspars ieguvis, studējot Latvijas Universitātē (LU) – pabeidzis LU tiesību zinātnes maģistra studiju programmas Civiltiesisko zinātņu apakšprogrammu. Brīvi runā kā latviešu, tā angļu un krievu valodās.
No 2002. līdz 2007. gadam Kaspars Novicāns guvis pieredzi jurista amatā AS „NORVIK BANKA”, savukārt no 2007. līdz 2012. gadam strādājis kā individuāli praktizējošs zvērināts advokāts. Kopš 2002. gada Kaspars savas zināšanas un pieredzi liek lietā, strādājot par maksātnespējas procesu administratoru un kopš 2011. gada – kā advokāts un partneris zvērinātu advokātu birojā „NOVIUS”. Kaspars Novicāns ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis.
Kasparam ir ievērojama pieredze apjomīgu projektu juridiskajā nodrošinājumā, strīdu risināšanā un sarežģītu darījumu juridiskajā apkalpošanā, kā arī maksātnespējas procesu un parādu restrukturizācijas procesu vadībā. Kaspars ir aktīvi iesaistījies maksātnespējas tiesību nozares un tiesiskā regulējuma pilnveidošanā – piedalījies Tieslietu ministrijas organizētās darba grupās un Saeimas komisiju sēdēs un darba grupās saistībā ar Maksātnespējas likuma, Kredītiestāžu likuma, Civilprocesa likuma, Komercķīlas likuma un Notariāta likuma grozījumiem, kā arī piedalījies Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē. Tas ļauj Kasparam būt lietas kursā par notiekošo un aktīvi sekot līdzi lēmumu pieņemšanas procesam.
Kaspars Novicāns ir ieguvis starptautiski atzītu, ASV izdotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālista sertifikātu (CAMS). Kaspars ir Sertificētu naudas atmazgāšanas apkarošanas speciālistu asociācijas (ACAMS) biedrs, viņš regulāri piedalās ekspertu pasākumos, kas veltīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumiem.
Kaspars Novicāns piedalījies arī biedrības “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija” Apmācības centra rīkotajās topošo administratoru apmācībās, lasot lekcijas par tēmām – Individuālo komersantu un personālsabiedrību maksātnespējas un Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespējas procesa īpatnības. Kaspars ir arī Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas un Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas biedrs, kā arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes loceklis.
Brīvajā laikā, kas visbiežāk tiek pavadīts ģimenes lokā, Kaspars Novicāns ir kaislīgs alpīnisma, kalnu slēpošanas un kaitborda entuziasts.
Kaspara Novicāna publikācijas:
1) Maksātnespējas tiesiskais regulējums laikmetu griežos. Jurista Vārds, 2017.gada 7.novembris;
2) Notāru piedāvājums neattaisnojami sarežģīs nekustamo īpašumu darījumus. Dienas Bizness, 2016.gada 12.aprīlis;
3) Maksātnespējas procesa administratoru statusa reforma. Jurista Vārds, 2014.gada 30. septembris;
4) Maksātnespējas likumu eklektika. Jurista Vārds, 2012.gada 27.marts;
5) Kā cīnīties pret nepamatotu maksātnespējas procesu pasludināšanu. Bilance. 2012.gada 16.marts;
6) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes – grozīt vai interpretēt. Jurista vārds, 2012. gada 21. februāris;
7) Tiesiskās aizsardzības process – izeja bezizejā. Forbes, 2011. jūnijs, 86.-88.lpp.
8) Restrukturizācijas procesi. Forbes, 2011. februāris, 15.lpp.
Informējam Jūs, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (cookies), lai iegūtu anonimizētu pārskatu par lietotāju aktivitātēm vietnē.
This site is using cookies to collect anonymised statistics about the user activity on the site.
Vairāk informācijas / More information
Sīkdatne jeb sīkfails (angļu: cookie — burt. 'cepums'), ir tīmekļa servera nosūtīta neliela teksta virkne klientam (parasti tīmekļa pārlūkprogrammai), kura tiek saglabāta lietotāja datorā kā parasta datne. Ar tās palīdzību serveris var identificēt lietotāju, pārbaudot klienta atsūtīto sīkdatni. Šis mehānisms tika ieviests tādēļ, ka pats HTTP protokols neuztur savienojuma stāvokli, un klienta katru jaunu pieprasījumu serveris uzskata par jaunu klientu.
Sīkdatņu mehānismu apraksta RFC 2965 (HTTP State Management Mechanism), kas iznāca 2000. gadā un nomainīja RFC 2109.
Visbiežāk sīkdatnes izmanto lietotāju autentifikācijai (lietotājam ievadot savu lietotājvārdu un paroli, serveris nosūta uz lietotāja datora unikālu teksta virkni, pēc kā vēlāk var noteikt, ka lietotājs ir pieslēdzies sistēmai), sesijas uzturēšanai, kā arī specifiskas informācijas saglabāšanai par lietotāju. Izmantojot sīkdatnes, lietotājs veido tīmekļa vietni atbilstoši savām vēlmēm un interesēm.
Kopš sīkdatņu ieviešanas daudzi interneta lietotāji ir noraizējušies par personiskās dzīves izsekošanu, jo ar sīkdatnēm var izsekot lietotāja veiktās darbības un ieradumus, kad tas veic tīmekļa lapu pārlūkošanu. Sakarā ar to vairākās valstīs (ASV, Eiropas Savienībā) ir pieņemti likumi, kas regulē sīkdatņu lietošanu. Bez tam sīkdatņu negatīvs aspekts ir slikta drošība, jo tās ne vienmēr var precīzi identificēt lietotāju (ja datoru izmanto vairāki lietotāji), tās var ļaunprātīgi pārtvert un izmainīt.
Sīkdatnes ir iespējams arī nobloķēt, bet, tiklīdz tas ir izdarīts, var rasties problēmas, jo var nestrādāt kāda no tīmekļa vietnes piedāvātajām funkcijām vai pat liegta piekļuve pie tās. Dažādām pārlūkprogrammām ir atšķirīgi veidi, kā nobloķēt sīkdatnes. Sīkdatnes, kā jebkuru failu, ir iespējams arī izdzēst, bet tas nozīmē, ka uz sīkdatņu pamata veiktie iestatījumi netiks saglabāti.
An HTTP cookie (also called web cookie, Internet cookie, browser cookie, or simply cookie) is a small piece of data sent from a website and stored on the user's computer by the user's web browser while the user is browsing. Cookies were designed to be a reliable mechanism for websites to remember stateful information (such as items added in the shopping cart in an online store) or to record the user's browsing activity (including clicking particular buttons, logging in, or recording which pages were visited in the past). They can also be used to remember arbitrary pieces of information that the user previously entered into form fields such as names, addresses, passwords, and credit card numbers.