Vai piedāvājums var būt nepamatoti lēts?

Masu medijos jau kādu laiku ir iztirzāti jautājumi par un ap Vidzemes olimpiskā centra būvniecību. Un, kā atklājās, neskaidro jautājumu šajā lietā ir diezgan daudz. Piemēram, nav skaidrs, kāpēc konkursa rīkošana ir bijusi uzticēta Vinetai Kalniņai (SIA Vinetas Kalniņas projektu vadība īpašniecei). Nav arī skaidrs, kādu apsvērumu vadīta, Saeima jau 2001.gadā noteica 4 miljonu latu galvojuma summu (tieši šis valsts galvotais kredīts veido lielāko daļu no Vidzemes olimpiskā centra būvniecībai plānotajiem izdevumiem). Taču pats interesantākais Vidzemes olimpiskā centra būvniecības lietā šķiet tas, ka iepirkuma komisija konkursa dalībnieka a/s U.Pīlēna birojs piedāvājumu atzina par nepamatoti lētu. A/s U.Pīlēna birojs piedāvājums, salīdzinot ar konkursa uzvarētāja – SIA LEC piedāvājumu, bija par 574 000 latu lētāks. Tas nozīmē – ja vien konkursā uzvarētu a/s U.Pīlēna birojs, tiktu ietaupīts vairāk nekā pusmiljons latu no nodokļu maksātāju naudas. Taču iepirkumu komisija, vadoties no pieaicinātā eksperta Rodrigo Pelses slēdziena, ka U.Pīlēna biroja piedāvājumā nemotivēti samazinātas izmaksas par 439 700 latu, piedāvājumu atzina par nepamatoti lētu un izslēdza no dalības iepirkuma procedūrā. Kā norādījis U.Pīlēna biroja prezidents Uldis Pīlēns, konkursa komisijas lēmums, ar kuru viņu piedāvājums atzīts par nepamatoti lētu, ņemtas vērā viena eksperta aktivitātes. Tāpēc nākotnē šāds lēmums var kļūt par nepieļaujamu precedentu, kam sekojot, konkursi Latvijā zaudēs savu jēgu, jo to rezultātu izšķirs viena cilvēka viedoklis. Iespējams, lai nepieļautu šādu precedentu, bet varbūt vienkārši cīnoties par savām tiesībām, U.Pīlēna birojs iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā. Vineta Kalniņa U.Pīlēna biroja vēlmi apstrīdēt konkursa rezultātus gan komentēja ar vārdiem: «Saprotama ir vēlme uzvarēt konkursā, taču nevajadzētu vainot komisiju un ekspertu zaudējuma gadījumā» (Dienas Bizness, 2.VI). Lai arī jēdziens «nepamatoti lēts» šķiet visai savdabīgs, likums «Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām» pieļauj pretendenta izslēgšanu no turpmākās dalības iepirkuma procesā, ja tā piedāvājums atzīts par nepamatoti lētu. Tomēr likums arī precīzi nosaka, kuros gadījumos pretendenta piedāvājums uzskatāms par nepamatoti lētu – ja cenas aprēķinā pieļautas kļūdas, kas bijušas par iemeslu tik zemas cenas noteikšanai, pretendents nevar pierādīt, ka tam ir pieejama īpaša tehnoloģija vai tirgus apstākļi, kas ļauj noteikt tik zemu cenu, kā arī, ja pretendents nav ievērojis tehniskos noteikumus. Tātad piedāvājumu par nepamatoti lētu iepirkumu komisija var atzīt tikai iepriekš uzskaitītajos gadījumos. Jāatzīst, ka arī eksperta pieaicināšana atbilst normatīvo aktu noteikumiem. Tomēr eksperta vērtējums saskaņā ar MK noteikumu «Noteikumi par atklāta konkursa norisi attiecībā uz būvdarbu veikšanu» nav saistošs. Tas nozīmē, ka iepirkumu komisija eksperta slēdzienu var neņemt vērā – it īpaši, ja eksperts vērtējumu nav veicis atbilstoši darba uzdevumam. U.Pīlēna biroja cīnīšanās par savu piedāvājumu tomēr ir attaisnojusies – iesniegtā sūdzība 30.jūnijā atzīta par pamatotu. Sūdzību izskatīšanas komisija atzina, ka ekspertīze nav objektīvi pamatota, pasūtītājs nav konstatējis nevienu kļūdu zemas cenas noteikšanā, turklāt pretendents var pierādīt, ka tam pieejama īpaša tehnoloģija vai tirgus apstākļi, kas ļauj noteikt tik zemu cenu. U.Pīlēna birojs ir ievērojis tehniskos noteikumus, tāpēc sūdzību izskatīšanas komisija atzina, ka pasūtītājam nebija pamata atzīt šīs firmas piedāvājumu par nepamatoti lētu. Teikt, ka taisnība ir uzvarējusi un ietaupīti vairāk nekā 0,5 miljoni latu, laikam gan vēl ir pāragri. Saskaņā ar sūdzības izskatīšanas komisijas lēmumu pasūtītājam – sporta sabiedriskajai organizācijai Latvijas Olimpiskā komiteja – 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas ir jānovērš konstatētie pārkāpumi, atkārtoti izvērtējot atklātā konkursā iesniegto piedāvājumu atbilstību konkursa nolikuma prasībām. Par atkārtotās izvērtēšanas rezultātiem jāinformē Iepirkumu uzraudzības biroja sūdzību izskatīšanas komisija, lai tā izlemtu jautājumu par atļauju slēgt iepirkuma līgumu. Tomēr, ja reiz sūdzību izskatīšanas komisija iesniegto sūdzību atzina par pamatotu, līgumu vajadzētu slēgt ar krietni lētāko piedāvājumu iesniegušo pretendentu, tādējādi ietaupot krietnu summu no mūsu visu nodokļu maksājumiem. Lai arī process nebūt nav beidzies, Iepirkumu uzraudzības biroja sūdzību izskatīšanas komisijas lēmums vieš cerību, ka nepieļaujamā precedenta vietā varētu izveidoties pozitīva prakse. Šis lēmums pierāda, ka nevajag samierināties ar iepirkumu komisijas lēmumiem. Galu galā Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir veikt normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību iepirkumu jomā, tāpēc uzņēmumu vadītājiem ir jāizmanto iespēja pārsūdzēt sev nevēlamos nepamatotos iepirkumu komisijas lēmumus.