Vai skaļas trokšņošanas dēļ var atsavināt dzīvokli?

Nesen ievākušies kaimiņi rada neciešamus dzīves apstākļus pārējiem daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem, jo ļoti skaļi (ar klubu mūzikas aprīkojumu) naktīs klausās mūziku. Izsaukto pašvaldības policiju (kas darīts jau vairākkārt) viņi vienkārši nelaiž iekšā, un policija nedrīkst ielauzties dzīvoklī. Izskatās, ka iespējamie administratīvie sodi (naudas sodi) viņus nebiedē, jo materiālais stāvoklis ir ļoti labs. Policijas darbinieki ieteikuši mājas iedzīvotājiem censties ar tiesas spriedumu atsavināt miera traucētājiem dzīvokli un tādējādi tikt vaļā no jaunajiem kaimiņiem. Vai tas ir iespējams, kā jārīkojas, lai to panāktu un kam šis dzīvoklis tiks nodots, ja tiks atsavināts? Vai ir vēl kādi citi līdzekļi cīņai ar šiem kaimiņiem?

(1) Vai ir iespējams atsavināt dzīvokli? Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 16.pants noteic, ka dzīvokļa īpašumu var atsavināt tiesas ceļā, ja dzīvokļa īpašnieks (vai personas, kas dzīvo kopā ar dzīvokļa īpašnieku) sistemātiski pārkāpj telpu lietošanas noteikumus, tādējādi padarot citiem tās pašas mājas dzīvokļu īpašniekiem neiespējamu dzīvošanu vienā mājā. Konkrētajā gadījumā rodas jautājums, vai skaļas mūzikas klausīšanās naktīs ir uzskatāma par telpu lietošanas noteikumu pārkāpumu. No vienas puses, īpašums ir vispilnīgākā un visaptverošākā lietu tiesība, kas piešķir īpašniekam visplašāko lietošanas un rīcības spēju pār lietu.1 Tomēr, no otras puses, īpašuma lietošana ir pakļauta dažādiem ierobežojumiem. Tā, pirmkārt, lietojot īpašumu, ir jāievēro Civillikuma 1.pantā ietvertais labas ticības princips, kurš pieprasa savstarpēju rēķināšanos tiesību subjektu starpā. Tādējādi lietot īpašumu atbilstoši labas ticības principam nozīmē ņemt vērā citu personu pamatotās intereses, atturēties no nesaprātīgas vai neattaisnojamas rīcības un kaitējuma nodarīšanas citām personām.2 Attiecīgi skaļas mūzikas klausīšanās naktīs ir labas ticības principam neatbilstoša dzīvokļa īpašuma lietošana, jo tā izpaužas kā nerēķināšanās ar kaimiņu pamatotajām interesēm baudīt naktsmieru. Otrkārt, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 7.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks savu īpašumu var lietot visādā veidā, ciktāl īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem. Tādējādi saskaņā ar minēto tiesību normu dzīvokļa īpašums ir lietojams tā, lai tas neradītu traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem. Attiecīgi, ja skaļas mūzikas klausīšanās naktīs traucē naktsmieru citiem dzīvokļu īpašniekiem, šāda rīcība atzīstama par neatbilstošu likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 7.pantam. Treškārt, prasības un ierobežojumus attiecībā uz dzīvojamo telpu lietošanu noteic arī speciālas tiesību normas. Tā, piemēram, akustiskā trokšņa pieļaujamos normatīvus noteic 2004.gada 13.jūlija Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.598 “Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās” (turpmāk- “MK noteikumi Nr.598”). Saskaņā ar šiem noteikumiem naktī (no pulksten 23 līdz 7) dzīvojamās telpas pieļaujamais akustiskā trokšņa normatīvs ir 30 dB(A). Mūzikas klausīšanās naktī, ja tiek pārsniegts norādītais normatīvs, ir atzīstama par MK noteikumu Nr.598 pārkāpumu.3 Jāsecina, ka skaļas mūzikas klausīšanās naktīs var tikt atzīta par telpu lietošanas noteikumu pārkāpumu. Tādējādi skaļas mūzikas klausīšanās naktīs, ja tā rezultātā dzīvošana vienā mājā ar “trokšņotāju” citiem mājas dzīvokļu īpašniekiem kļūst neiespējama, var būt pamats prasības celšanai par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu.

(2) Atsavināšanas kārtība. Prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu var celt ikviens dzīvokļa īpašnieks vai dzīvokļu īpašnieku izveidota sabiedrība. Tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 16.panta noteikumiem šādu prasību var celt tikai tad, ja “trokšņotājs” dzīvo mājā, kas līdz privatizācijai ir bijusi valsts vai pašvaldības īpašums. Turklāt pirms prasības celšanas pārkāpējs ir rakstveidā jābrīdina- prasību var celt tikai tad, ja gada laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas ir pieļauts jauns pārkāpums. Ņemot vērā to, ka prasītājam ir jāpierāda savu prasījumu pamatotība (Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa), prasītājam tiesā ir jāiesniedz pierādījumi, kas apliecina gan pārkāpuma (sistemātiskas “trokšņošanas”) faktu, gan arī to, ka pārkāpējs ir likumā noteiktajā kārtībā brīdināts. Dzīvokļa īpašums ir atsavināms par labu valstij vai pašvaldībai, kuras īpašumā attiecīgā dzīvojamā māja bija līdz privatizācijai, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas personas, kas dzīvo kopā ar dzīvokļa īpašnieku. Atsavināmais dzīvoklis realizējams izsolē par naudu saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas kārtību”. Dzīvokļa bijušajam īpašniekam pēc viņa izlikšanas no dzīvokļa un dzīvokļa pārdošanas izmaksājama dzīvokļa īpašuma realizācijas vērtība, no kuras atskaitīti tiesas izdevumi, realizācijas izdevumi un, ja pieteikti prasījumi,- arī tie zaudējumi, kurus dzīvokļa īpašnieks ir radījis citiem tās pašas mājas dzīvokļu īpašniekiem, dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai citām personām sakarā ar dzīvokļa izmantošanu.

(3) Vai ir vēl kādi līdzekļi cīņai ar kaimiņiem? Personas, kuras cieš no kaimiņu “trokšņošanas”, var izmantot arī citus līdzekļus. Tā, pirmkārt, ņemot vērā to, ka akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu pārsniegšana ir neatļauta darbība, “trokšņotājam” ir pienākums atlīdzināt kaitējumu (arī morālo kaitējumu), ko tas šādas darbības rezultātā radījis citām personām (Civillikuma 1635.pants). Otrkārt, vainīgajai personai (personai, kuras īpašumā vai lietošanā esošā akustiskā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti pieļaujamie normatīvi) ir pienākums par saviem līdzekļiem veikt prettrokšņa pasākumus trokšņa radīto traucējumu novēršanai, kā arī segt visus izdevumus, kas saistīti ar akustiskā trokšņa mērījumiem un prettrokšņa pasākumu īstenošanu (skat. MK noteikumu Nr.598 8., 9. un 10.punktu). Treškārt, par akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu pārsniegšanu var tikt piemērots arī administratīvais sods. Turklāt, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, soda apmērs ir diezgan ievērojams- fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām- no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.1 pants). Tādējādi administratīvā soda piemērošana varētu būt samērā labs līdzeklis cīņai ar sistemātiskiem “trokšņotājiem”. 1 Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra. Rīga: 2002, 171.lpp. 2 Sal.:Kull I. European and Estonian Law of Obligations- Transposition of Law or Mutual Influence? Juridica International, IX/2004, p.38 3 Jāteic, ka zināmas grūtības šobrīd ir ar MK not. Nr.598 praktisku piemērošanu. Proti, saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu akustiskā trokšņa mērījumus ir tiesīgas veikt tikai sertificētas laboratorijas. Savukārt saskaņā ar informāciju, ko masu saziņas līdzekļiem šā gada 3.augustā sniedza Rīgas pašvaldības policija, Latvijā vēl aizvien nav nevienas laboratorijas, kas atbilstu visām MK not. Nr.598 izvirzītajām prasībām.